Ieņēmumi internetā par noguldījumiem


Latvijas Bankas ekonomists Foto: Shutterstock Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Sazinies ar mums

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā.

  • Zaudējis spēku - Noguldījumu garantiju likums
  • Svetlana Saksonova.
  • Skatīt
  • Tā kā vēl neviens sekas nav izjutis, bet bažas jau paustas, turklāt likuma normas nupat arī precizētas, būtu jāzina — kam jāpievērš uzmanība un kāpēc šāda ziņošana ir paredzēta.
  • - Подождите немножко, - проговорила Наи.
  • Rigensis Bank AS - KORPORATĪVAJIEM KLIENTIEM - Noguldījumi - Informācija par ienākuma nodokli

Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par ieņēmumi internetā par noguldījumiem banku finanšu resursu avotu — Tolaik noguldījumu dinamika jau bija pozitīva gadus, atspoguļojot atdzimstošo uzticību finanšu sektoram un spēju veidot uzkrājumus arī pirmajos pēckrīzes gados.

Noguldījumu ienesīgums toreiz bija augstāks nekā patlaban, tomēr arī tad tas jau bija samērā zems un bināro opciju matemātiskais modelis noguldījumu koncentrēšanos to likvīdākajā formā — norēķinu kontos, krājkontos ar iespēju līdzekļiem piekļūt dažu dienu laikā.

ieņēmumi internetā par noguldījumiem

Tagad — piecus gadus vēlāk — aplūkosim, vai un kas šajā ziņā mainījies. Šajā rakstā par to, kā noguldījumu dinamiku ietekmējis zemo procentu likmju laikmets, kāda ir situācija ar noguldījumiem Latvijā un kā šajā kontekstā izskatās citas Baltijas valstis un eiro zona.

Noguldījumu kāpumu veicinošie faktori Stabilās uzkrāšanas tradīcijas gadu gaitā eiro zonā nodrošinājušas ilgstošu noguldījumu kāpumu, pat neraugoties uz svārstībām tautsaimniecības izaugsmes tempā. Turklāt, laika gaitā mazinoties skaidras naudas norēķiniem, ieviešot eiro un paplašinoties ieņēmumi internetā par noguldījumiem zonai, motivācija uzglabāt naudu bankas kontā arvien aug. Tiesa, kopš Pakāpeniski gan iezīmējas tendence, ka tautsaimniecības attīstības līmeni valstī, kā arī finanšu sektora dziļumu vairs nevar pilnvērtīgi izvērtēt ar noguldījumu attiecību pret IKP, jo augošie ieņēmumi aizvien vairāk tiek uzkrāti citos finanšu instrumentos.

Pie tam ne tikai ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai, bet arī operatīviem norēķiniem ar jauno finanšu tehnoloģiju risinājumu palīdzību, kas varētu mazināt noguldījumu uz nakti dominējošā noguldījumu veida zemo procentu likmju periodā nozīmi. Zināma bremzējoša ietekme potenciāli ir arī fintech uzņēmumu inovācijām, kuras saistītas ar kriptoaktīvu un blokķēdes tehnoloģiju izplatību. Latvijas tautsaimniecības pozitīvā izaugsme nodrošina bankās izvietoto līdzekļu atlikuma kāpumu absolūtā izteiksmē skat.

Zināms iespaids uz Latvijas atpalikšanu no kaimiņvalstīm bijis strukturālajām pārmaiņām banku sektorā. Tomēr darbību pārtraukušās bankas galvenokārt koncentrējās uz ieņēmumi internetā par noguldījumiem klientu apkalpošanu, tādēļ iekšzemes noguldījumu atlikums būtiski netika ietekmēts, vien uz laiku kļuva nepieejami noguldījumu garantiju sistēmas nesegtie noguldījumi. Tomēr jāņem vērā, ka noguldījumu garantiju sistēma nodrošina, ka lielākā daļa noguldītāju savus līdzekļus no darbību apturējušām bankām īsā laikā var pārvietot uz citām bankām, tādējādi mazinot ietekmi uz kopējo naudas piedāvājumu.

ieņēmumi internetā par noguldījumiem

Straujāka finanšu aktīvu uzkrāšana vērojama nevis noguldījumos bankās, bet citos finanšu instrumentos, liecina Latvijas Bankas apkopotie finanšu kontu dati.

Kopš Kopumā kapitāla tirgus Latvijā gan joprojām ir mazaktīvs, un tā straujāka attīstība varētu vēl būtiskāk audzēt ieguldījumus citos finanšu instrumentos. Iekšzemes noguldījumu atlikums milj. Noguldījumu ienesīgums krīt No vienas puses, bezskaidrās naudas norēķinu risinājumi un vienotās valūtas zonas priekšrocības veicinājušas noguldījumu kāpumu, bet, no otras puses, zemo un negatīvo procentu likmju laikmets mazinājis motivāciju uzkrāt.

Kā redzams 4.

ieņēmumi internetā par noguldījumiem

Ne tikai reālā izteiksmē, nesasniedzot inflācijas līmeni, bet atsevišķos gadījumos uzņēmumu noguldījumiem noslīdot negatīvajā sektorā arī nominālajā izteiksmē. Pie tam tas attiecas ne tikai uz pieprasījuma, bet arī īstermiņa noguldījumiem. Ja papildus ņem vērā, ka bankas negatīvās procentu likmes reizumis ievieš arī pa aplinkus ceļiem piemēram, kā maksu par kontu apkalpošanugalvenie stimuli noguldījumu apjoma pieaugumam ir nepieciešamība un iespēja veikt elektroniskus norēķinus skaidrās naudas izmantošanas ierobežojumu dēļ.

ieņēmumi internetā par noguldījumiem

Turklāt, pateicoties noguldījumu garantiju shēmai, arī uzkrājumu drošība bankās ir augstākā līmenī, nekā ieguldot līdzekļus ieņēmumi internetā par noguldījumiem instrumentos. Uzņēmumu un mājsaimniecību termiņnoguldījumu gada procentu likmes jaunie darījumi Datu avots: ECB.

Termiņdepozīts - Swedbank

Eiropas Centrālās bankas monetārā politika — eiro bāzes procentu likme nulles apmērā un negatīvā noguldījumu iespējas likme — būtiski pazeminājusi naudas resursu cenu, tāpēc noguldījumu portfelī turpina dominēt uzņēmumu un mājsaimniecību norēķinu kontos esošie līdzekļi. Eiro zonā kopumā šā gada oktobrī pieprasījuma noguldījumu gada pieauguma temps bija 9. Nedaudz atšķirīga ir situācija ar ilgtermiņa procentu likmēm un arī noguldījumu apjomiem.

Ilgtermiņa ar termiņu ilgāku par diviem gadiem procentu likmju kritums ir mazāk izteikts, un tās joprojām nodrošina šo noguldījumu augstāku ienesīgumu skat.

Līdz ar to ilgtermiņa ar termiņu ilgāku par diviem gadiem noguldījumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pēdējos trīs gados palielinās, kaut gan eiro zonā kopumā tie turpina sarukt. Kopumā ilgtermiņa noguldījumu kāpums vērtējams pozitīvi, jo ļauj daļēji izvairīties no uzkrājumu vērtības zuduma inflācijas ietekmē apstākļos, kad vājāk attīstīta kapitāla tirgus un ierobežotas finanšu pratības dēļ mazāk iespēju izvietot līdzekļus ienesīgākos aktīvos.

Termiņdepozīts Noguldījumu garantijas likums Saskaņā ar LR "Noguldījumu garantiju likumu" ikvienam Latvijas komercbankas, tostarp Swedbank termiņdepozītam, noguldījumam Krājrīka kontā, Pilngadības krājkontā vai norēķinu kontā tiek garantēta atlīdzība noguldījuma apmērā līdz pat EUR vienam noguldītājam. Noguldītājam rodas tiesības uz garantēto atlīdzību, ja kredītiestādei, kurā izvietoti viņa naudas līdzekļi, konstatē noguldījumu nepieejamību, t.

Savukārt no banku viedokļa raugoties, — ilgtermiņa noguldījumi uzlabo to likviditātes līmeni. Noguldījumu ar termiņu ilgāku par diviem gadiem gada procentu likmes jaunie darījumi Datu avots: ECB. Mājsaimniecību noguldījumi joprojām dominē Banku piesaistīto noguldījumu sektorālajā dalījumā uzkrāšanas paradumu ietekmē saglabājas mājsaimniecību pārsvars.

Svetlana Saksonova. Patērētāja loma ekonomikā (e-grāmata)

Savukārt uzņēmēji savus līdzekļus vairāk izmanto investīcijām vai izvieto ienesīgākos finanšu instrumentos. Situācijai Latvijā šajā ziņā gan vērojama viena īpatnība — ja eiro zonā, Lietuvā un Igaunijā noguldītāju struktūra nav būtiski mainījusies jau vismaz 15 gadus, tad Latvijā pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu īpatsvars audzis par 15 procentu punktiem.

Kāpums sekojis mājsaimniecību noguldījumu īpatsvara samazinājumam krīzes gados, kad banku sektora satricinājumi uz laiku iedragāja uzticības līmeni un mudināja uzkrāt skaidrā naudā. Tautsaimniecībai stabilizējoties, palielinoties bezskaidrās naudas norēķinu pievilcībai, mazinoties ēnu ekonomikai un īstenojoties atsevišķiem skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem, mājsaimniecību noguldījumu īpatsvars atsāka augt.

Šādu Latvijas rādītāju īpatnību varētu skaidrot arī ar salīdzinoši straujo tautsaimniecības izaugsmi no vienas puses un kreditēšanas stagnāciju no otras — uzņēmēji savus augošos ieņēmumus mazāk uzkrāj, bet vairāk izmanto investīcijām un importa darījumu apmaksai, kam pieejamāku kredītu apstākļos varētu lietot banku aizdevumus.

Savukārt mājsaimniecības papildu vispārējiem uzkrājumiem veido rezerves gan ilglietošanas preču, gan nekustamā īpašuma iegādei, tostarp pirmajai iemaksai mājokļa kredīta saņemšanai.

ieņēmumi internetā par noguldījumiem

Latvijas kredītiestāžu piesaistītie noguldījumi auguši straujāk nekā eiro zonā, palielinot savu īpatsvaru kopējā eiro zonas rādītājā, tomēr joprojām Latvijas kredītiestāžu piesaistītie noguldījumi veido vien nelielu daļu no kopējā apjoma eiro zonā 0.

Secinājumi Galvenie secinājumi, aplūkojot noguldījumu attīstības tendences Latvijā un samērojot tās ar situāciju pārējās Baltijas valstīs un eiro zonā kopumā, ir: augam un nostiprināmies, bet lēni; joprojām būtiski atpaliekam no eiro zonas kopējā līmeņa, mēreni — no Igaunijas un nedaudz — arī no Lietuvas rādītājiem; ieņēmumi internetā par noguldījumiem ir lietderīgi, bet noguldījumi banku kontos nodrošinās vien  norēķinu iespējas un mazliet kompensēs inflācijas ietekmi; ienesīgums jāmeklē citos finanšu aktīvos.

Noguldījumu dinamika Latvijā līdz ar tautsaimniecības izaugsmi un tirgū dominējošo banku stabilitāti saglabājas pozitīva, tomēr procentu likmju līmenis un struktūra polarizē līdzekļu uzkrājumus augošajos pieprasījuma noguldījumos un ilgtermiņa noguldījumos, kuru apjoms vēl ir neliels, bet strauji augošs. Savukārt īstermiņa un vidēja termiņa noguldījumi ar ārkārtīgi zemajām likmēm un ierobežoto likviditāti Latvijā, tāpat kā eiro zonā kopumā, izraisa aizvien mazāku interesi.

Mājsaimniecības saglabā vadošo lomu noguldījumu apjomā ar augošu īpatsvaru, kamēr uzņēmēji vairāk tendēti uz līdzekļu produktīvu ieguldīšanu, un to uzkrājumi bankās aug lēnāk. Ārējā pieprasījuma vājināšanās un iespējamais eksporta sarukums varētu mazināt uzņēmumu iespējas uzkrāt, savukārt mājsaimniecību noguldījumus varētu palielināt vēlēšanās veidot "drošības spilvenu" nebaltai dienai, tādēļ Latvijā tuvākajos gados saglabāsies pašreizējā noguldījumu struktūra un tendences.